Būtiskākās atziņas par vardarbības mazināšanas pasākumu ietekmi. Ex-ante izvērtējums
Inese Šūpule, Dr.sc.soc., nodibinājuma “Baltic Institute of Social Sciences” pētniece
Labklājības ministrijas īstenotā Eiropas Sociālā fonda Plus līdzfinansētā projekta “Atbalsta instrumenti vardarbības ģimenē mazināšanai” sākumposmā tika veikts Ex‑ante izvērtējums, kas sniedza padziļinātu analīzi par aizsardzības, atbalsta sistēmas un atbalsta instrumentu pieejamību no vardarbības ģimenē cietušām un vardarbību veikušām personām.
Šajā vēstkopā apkopotas Ex‑ante izvērtējuma galvenās atziņas un analizēta vardarbības mazināšanas pasākumu ietekme Latvijā, īpaši pievēršoties atbalsta sistēmai, starpinstitucionālās sadarbības kvalitātei, speciālistu kapacitātei, pakalpojumu pieejamībai, kā arī iespējām ieviest Latvijā jaunas, starptautiski pārbaudītas prakses.
Vardarbības ģimenē situācija Latvijā: vispārējs raksturojums
Vardarbība ģimenē Latvijā joprojām ir ļoti izplatīta un ietekmē ievērojamu sabiedrības daļu. Pētījumā veiktās aptaujas dati liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā 23% Latvijas iedzīvotāju (24% sieviešu un 22% vīriešu) ir personīgi piedzīvojuši kādu vardarbības veidu ģimenē (BISS, 2026). Visbiežāk jeb 20% Latvijas iedzīvotāju ir cietuši no emocionālas vardarbības, 8% no ekonomiskās vardarbības, 4% no fiziskas vardarbības, 4% no kibervardarbības, 3% no vajāšanas un 2% no seksuālas vardarbības (1. attēls). Jāatzīmē, ka viena un tā pati persona var būt cietusi no vairākiem vardarbības veidiem.
1. attēls. Personīgi pieredzētā vardarbība ģimenē pēdējo piecu gadu laikā iedalījumā pēc vardarbības veida (%)
Jautājuma formulējums: Vai Jūs pats pēdējo piecu gadu laikā esat cietis no vardarbības ģimenē?
Avots: Latvijas iedzīvotāju kopumu 18-75 gadu vecumā reprezentējoša aptauja, n=2005. Aptaujas laiks: 27.05.2025. – 17.06.2025.
Valsts policijas 2024. gada publiskais pārskats (Valsts policija, 2025) atklāj, ka 2024. gadā Valsts policija reģistrēja 10184 ģimenes konfliktus, un pieņēma 948 lēmumus par vardarbības veicēja nošķiršanu no cietušā (par 54 vairāk nekā gadu iepriekš). Arī saņemtie tiesas lēmumi par pagaidu aizsardzību pret vardarbību uzrāda pieaugošu tendenci: 2024. gadā tika saņemti 1462 tiesas lēmumi, 2023. gadā 1342 – tiesas lēmumi. Tas norāda uz problēmas pieaugošo aktualitāti un iestāžu aktīvāku rīcību šajos gadījumos.
Centrālās statistikas pārvaldes iegūtie dati liecina, ka 16,9% sieviešu un 4,5% vīriešu ir cietuši no fiziskas vai seksuālas vardarbības pieaugušā vecumā no saviem tuvākajiem – cilvēkiem, ar ko dzīvo vienā mājsaimniecībā (CSP, 2022). EIGE 2024. gadā apkopotie dati par 2022. gadu rāda, ka 85% intīmās partnerattiecībās cietušo Latvijā ir sievietes (EIGE, 2024). Valsts policijas 2024. gadā veiktā analīze atklāj, ka trešdaļā ģimenes konfliktu Latvijā klāt bija nepilngadīgie bērni(Valsts policija, 2024). Šī statistika skaidri apliecina, ka vardarbība ģimenē nav atsevišķu gadījumu problēma. Tā ir plaša, nopietna un strukturāla sociāla parādība, kas prasa konsekventus, profesionālus un koordinētus risinājumus.
Vardarbības situācija Latvijā: iedzīvotāju pieredzes raksturojums
Ex‑ante pētījuma dati parāda, ka no 23% Latvijas iedzīvotāju, kas pēdējo piecu gadu laikā personīgi ir piedzīvojuši vardarbību, tikai neliela daļa ir vērsusies pēc palīdzības. Ievērojama daļa cilvēku (41%) par savu piedzīvoto vardarbības pieredzi nav nevienam stāstījuši. 62% no tiem, kas cietuši no vardarbības ģimenē, nekur nav vērsušies pēc palīdzības (2. attēls).
2. attēls. Vēršanās iestādēs vardarbības ģimenē gadījumā (%)
Jautājuma formulējums #1: Vai Jūs kādam par šo pieredzi pastāstījāt?
Jautājuma formulējums #2: Vai Jūs vērsāties pēc palīdzības kādā no minētajiem dienestiem / organizācijām? Vairākatbilžu jautājums.
Avots: Latvijas iedzīvotāju kopumu 18-75 gadu vecumā reprezentējoša aptauja, n=2005. Aptaujas laiks: 27.05.2025. – 17.06.2025. Attēlā atainoti % no respondentiem, kuri pēdējo piecu gadu laikā ir cietuši no vardarbības ģimenē, N=460
Gadījumos, kad vardarbībā ģimenē cietušie ir meklējuši palīdzību, visbiežāk viņi ir vērsušies pie psihologa vai psihoterapeita (18%), nevis policijā vai sociālajā dienestā. Biežākie iemesli ir neuzticēšanās policijai un sociālajam dienestam un uzskats, ka tas būs bezjēdzīgi.
Tas, ka liela daļa iedzīvotāju neuzticas policijai un sociālajiem dienestiem un nevēršas šajās iestādēs pēc palīdzības, norāda uz dziļākām sistēmiskām problēmām, kas būtiski ietekmē arī vardarbības mazināšanas pasākumu efektivitāti.
Pētījums ļauj secināt, ka ar pakalpojumu nodrošināšanu vien nepietiek, lai efektīvi mazinātu vardarbību. Ir nepieciešams arī vairot sabiedrības uzticību, informētību un motivāciju meklēt palīdzību.
Pozitīvie faktori, kas sekmē vardarbības mazināšanu Latvijā
Ex‑ante pētījums atklāj vairākus būtiskus uzlabojumus, kas pēdējos gados veicinājuši vardarbības gadījumu ģimenē atklāšanu un atbalsta sniegšanu. Vienlaikus jāuzsver, ka tas nenozīmē, ka šajos jautājumos visas problēmas ir novērstas, bet gan to, ka intervētie speciālisti šeit ir novērojuši būtiskus uzlabojumus. Pirmkārt, jānorāda, ka Latvijā ir izveidoti valsts apmaksāti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi vardarbībā cietušajiem bērniem un pieaugušajiem un vardarbību veikušiem pieaugušajiem. Šie sociālās rehabilitācijas pakalpojumi veido atbalsta sistēmas pamatu, un vienlaikus tiek pastāvīgi pilnveidoti. Pēdējos gados ieviestie uzlabojumi ir saistīti gan ar jauniem atbalsta veidiem, piemēram, krīzes dzīvoklis, gan esošo pakalpojumu pilnveidi, piemēram, ir palielināts pieejamais konsultāciju skaits cietušajiem pieaugušajiem.
Otrkārt, uzlabojumi ir vērojami saistībā ar starpinstitucionālo sadarbību starp iestādēm. Tā kā vardarbības gadījumi ir kompleksi, tos lielākoties nevar atrisināt viena iestāde. Ex‑ante pētījums atklāj, ka Latvijā būtiski uzlabojusies sadarbība starp Valsts policiju, sociālajiem dienestiem, bāriņtiesām, krīzes centriem, Bērnu aizsardzības centru un Valsts probācijas dienestu. Pētījumā intervētie speciālisti uzsver, ka starpinstitucionālā sadarbība ir kļuvusi par viņu ikdienas praksi, kas ievērojami uzlabo iespējas sniegt palīdzību cietušajiem bērniem un viņu ģimenēm. Dažādu iesaistīto institūciju vienošanās par kopīgu mērķi un plānveida darbībām kopīgās sanāksmēs ļauj efektīvāk risināt arī sarežģītus vardarbības ģimenē gadījumus, īpaši, ja iesaistīti bērni.
Treškārt, pēdējo piecu gadu laikā ir uzlabojusies vardarbības gadījumu identificēšana. To ir sekmējis tas, ka no 2020. gada policija visā Latvijā izmanto standartizētu risku izvērtējuma anketu. Pateicoties tam gan Valsts policijas, gan pašvaldību policijas darbā ir izveidota vienota pieeja, kas paredz, ka katrā izsaukumā uz ģimenes konfliktu policisti novērtē vardarbības riskus un sagatavo ziņojumu. Vardarbības risku gadījumā policija informē sociālo dienestu un bāriņtiesu. Tas ļauj savlaicīgāk identificēt vardarbības ģimenē gadījumus un neļauj vardarbības gadījumiem palikt nepamanītiem.
Ceturtkārt, pēdējo gadu laikā ir veikti uzlabojumi attiecībā uz cietušo tiesisko aizsardzību. Piemēram, nozīmīgs solis bija grozījumi likumā “Par policiju” (2022), kas ļauj bez cietušā rakstiska iesnieguma policijai uzreiz nošķirt vardarbības veicēju no cietušā. Tas ir īpaši svarīgi situācijās, kad cietušais baidās rīkoties pats. Palielinās arī tiesas lēmumu skaits par pagaidu aizsardzību, kā arī ir noteikti bargāki sodi par draudiem un vajāšanu. Vienlaikus palielinās arī tiesas lēmumu par pagaidu aizsardzību pārkāpumu skaits, par kuriem uzsākti kriminālprocesi pēc Krimināllikuma 1681.panta, kas paredz, ka par ļaunprātīgu nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
Piektkārt, nozīmīgi ir Bērnu aizsardzības centra izveidotie starpinstitucionālās sadarbības programmas “Bērna māja” pakalpojumi. “Bērna māja” tika izveidota 2023. gadā, lai sniegtu atbalstu vardarbībā cietušiem bērniem un viņu nevardarbīgajiem tuviniekiem, kā arī lai nodrošinātu iespēju veikt kriminālprocesuālās darbības. Tā piedāvā bērnam drošu vietu, kur notiek izmeklēšana, tiek sniegts psiholoģiskais atbalsts un cita veida palīdzība, tādā veidā samazinot bērna retraumatizāciju un vienlaikus uzlabojot pierādījumu kvalitāti. Speciālisti to novērtē ļoti atzinīgi un uzskata par nozīmīgu pienesumu bērnu interešu aizsardzībā.
Negatīvie faktori un izaicinājumi, kas kavē vardarbības mazināšanu
Neskatoties uz progresu, Ex‑ante pētījums identificē vairākas būtiskas problēmas, kas ierobežo vardarbības mazināšanas pasākumu ietekmi. Nozīmīgākie izaicinājumi ir speciālistu trūkums un pārslodze, pieejamo pakalpojumu nevienlīdzība starp pašvaldībām, nepietiekama uzmanība atbalsta sniegšanai ilgtermiņā, kā arī konkrētām mērķa grupām piemērota atbalsta trūkums, piemēram, trūkst sociālās rehabilitācijas iespējas bērniem ar agresīvu uzvedību un atkarības lietošanas problēmām.
Lielākā problēma ir akūts kvalificētu speciālistu trūkums sociālajos dienestos, bāriņtiesās, policijā, izglītības iestādēs un veselības aprūpē. Vardarbības seku mazināšanā ļoti nopietna problēma ir nepietiekamais speciālistu skaits psihiskās veselības jomā, īpaši aktuāla šī problēma ir ārpus Rīgas, jo daudzviet reģionos trūkst labu psihologu, psihiatru, atkarību speciālistu (īpaši, bērnu psihiatru un pusaudžu narkologu). Bez šiem speciālistiem nav iespējama pilnvērtīga vardarbības profilakse un sekmīga rehabilitācija.
Pētījums parāda, ka dažās pašvaldībās ir ļoti plašs pakalpojumu klāsts, bet citās ir pieejams tikai psihologs un arī uz to ir jāgaida rindā. Šīs atšķirības starp pašvaldībām liedz daļai iedzīvotāju saņemt palīdzību savlaicīgi. Pētījums atklāj arī to, ka Latvijā kopumā nav nodrošinātas sociālās rehabilitācijas iespējas bērniem ar agresīvu uzvedību un atkarības lietošanas problēmām: lai gan atsevišķi šādi pakalpojumi ir izveidoti [1] vai tiek veidoti [2], to nodrošinājums ir tālu no tā, lai būtu atbilstošs šīs mērķa grupas skaitam un vajadzībām Latvijā. Tā kā šādu pakalpojumu trūkst, speciālisti ir spiesti pielāgot jau esošos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, kas veidoti vardarbībā cietušiem bērniem. Tomēr tas rada daudz izaicinājumu, jo šo bērnu vajadzības ir atšķirīgas.
Jāatzīmē, ka visās četrās pakalpojumu saņēmēju grupās, vai tie būtu no vardarbības ģimenē cietuši un vardarbību ģimenē veikuši bērni, vai arī no vardarbības ģimenē cietuši un vardarbību ģimenē veikuši pieaugušie, vērojamas problēmas nodrošināt pēctecīgu atbalstu ilgtermiņā. Tas saistīts ar to, ka daudzās pašvaldībās pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nav pieejamas atbalsta grupas, nometnes bērniem vai terapijas (smilšu, mūzikas, mākslas, kustību un cita veida terapijas). Turklāt sociālo dienestu darbinieku pārmērīga noslodze būtiski ierobežo viņu kapacitāti nodrošināt pilnvērtīgu sociālo gadījumu uzraudzību, palielinot risku, ka cilvēki atgriežas vardarbīgās attiecībās.
[1]“Foršā Māja”, saīsināti “FOrMA”, ir nodibinājuma “Allažu bērnu un ģimenes atbalsta centrs” sociālās rehabilitācijas pakalpojums, kas savu darbību uzsāka 2024. gadā. Pakalpojums ir paredzēts 5-13 gadu vecuma bērniem ar uzvedības traucējumiem, kuri ir cietuši no vardarbības. Mērķis ir nodrošināt, lai bērns spētu atgūt fizisko un psihisko veselību un integrētos sabiedrībā. Mājas lapā ir norādīts, ka šim pakalpojumam nav analoga Latvijā. Tā ir ilgstoša intervence (pakalpojuma sniegšanas laiks ir līdz trīs gadiem), kurā tiek īstenots Lielbritānijas sadarbības partnera “The Mulberry Bush School” darba modelis, kas adaptēts Latvijas apstākļiem. Allažu bērnu un ģimenes atbalsta centrā ir 8 vietas “Foršā Māja” sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai. Informācija pieejama: https://www.allazuatbalstacentrs.lv/formaforsamaja/.
[2] Bērnu atbalsta speciālista pakalpojums (BAS) mērķa grupa ir bērni ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības risku. Pakalpojuma mērķis ir “nodrošināt bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības risku, t.sk. ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, atbalstu, kā arī veicināt sadarbību starp institūcijām un speciālistiem mērķtiecīga atbalsta sniegšanai bērniem un viņu vajadzībām atbilstošu resursu piesaistei. Saskaņā ar Bērnu aizsardzības centra sagatavoto informatīvo materiālu (2026), pakalpojums patlaban tiek sniegts tikai pilotprojekta ietvaros un uz 2026. gada 2. februāri bērnu atbalsta speciālista pakalpojumu saņem 89 bērni, un pakalpojuma saņemšana ir noslēgusies 13 bērniem.
MARAC modelis: potenciālais risinājums sarežģītu gadījumu koordinēšanai
Ex‑ante pētījums atklāj, ka attiecībā uz pieaugušajiem, kas ir cietuši no vardarbības ģimenē, speciālistu starpinstitucionālās sadarbības sanāksmes lielākoties tiek organizētas divos gadījumos: (1) situācijā, kad tiek organizētas starpinstitucionālās sadarbības sanāksmes individuālo gadījumu risināšanā bērnu tiesību aizsardzībai un kāds no vecākiem arī ir cietušā statusā; (2) Valsts probācijas dienesta organizētajās starpinstitūciju sadarbības sanāksmēs, kad saistībā ar probācijas uzraudzību tiek noskaidrota vardarbībā cietušā situācija, kā arī nepieciešamība noteikt aizliegumu konkrētajai personai, kas ir probācijas uzraudzībā, sazināties ar noteiktiem cilvēkiem vai aizliegumu tuvoties noteiktām vietām.
Pētījums ļauj secināt, ka citos gadījumos speciālistu starpinstitucionālās sadarbības sanāksmes attiecībā uz pieaugušajiem, kas ir cietuši no vardarbības ģimenē, notiek ļoti reti, un šī mērķa grupa nav sociālo dienestu uzmanības centrā. Tajā pašā laikā Valsts policijas sniegtā informācija liecina, ka atkārtoti ģimenes konflikti un atkārtota vardarbība ģimenēs, kurās ir tikai pilngadīgas personas, ir Valsts policijas ikdienas darba sastāvdaļa, kas kopumā liecina par izteiktām grūtībām šajā mērķa grupā pārtraukt vardarbības apli. Pētījums atklāj, ka darbs ar vardarbības ģimenē gadījumiem, kur nav bērnu, ir ļoti ierobežots arī tā iemesla dēļ, ka lielākoties vardarbības veicēji, bet bieži vien arī cietušie, nav motivēti sadarboties ar sociālo dienestu un pieņem vardarbīgas attiecības kā normu vai risina tās saviem spēkiem, un sociālajam dienestam nav iespēju piespiest kādu pieaugušo izmantot piedāvātos pakalpojumus. Vēl jāatzīmē, ka bieži vien šādos vardarbības ģimenē gadījumos ir vērojamas multiplas problēmas (atkarības, garīga rakstura traucējumi, zemi vai neesoši ienākumi cietušajai personai u.c.), tādēļ šajos gadījumos ir nepieciešama kompleksa atbalsta sniegšana, kur vairākas institūcijas vai speciālisti darbojas koordinēti.
Pasaulē pārbaudīts instruments šādu gadījumu risināšanā ir MARAC modelis, kas izveidots Lielbritānijā un paredz individuālu gadījumu risināšanu no vardarbības ģimenē cietušām pilngadīgām personām, veidojot starpinstitucionālu atbalsta komandu vietējā pašvaldībā. MARAC modeļa atsevišķi elementi, piemēram, risku izvērtēšanas anketa, Latvijā ar labiem rezultātiem ir jau testēta projektā “Soli tuvāk: Kopienas vienotā atbilde uz vardarbības pret sievietēm gadījumiem” 2017.-2019.gadā.
Ex‑ante pētījumā identificētie izaicinājumi attiecībā uz individuālu gadījumu risināšanu no vardarbības ģimenē cietušām pilngadīgām personām, kā arī MARAC modeļa iepriekšējās pilotēšanas iestrādes un speciālistu atsauksmes par MARAC modeli liecina, ka MARAC modelis ir izmantojams Latvijas situācijai un tā pilotēšana Latvijā varētu sniegt būtisku ieguldījumu sistēmiskas pieejas izstrādei sarežģītu vardarbības ģimenē gadījumu risināšanai un varētu sekmīgāk palīdzēt no vardarbības ģimenē cietušām pilngadīgām personām.
SECINĀJUMI
Ex‑ante izvērtējums apliecina, ka pēdējos gados veiktie uzlabojumi vardarbības mazināšanas jomā ir bijuši ļoti vajadzīgi un efektīvi, jo ir uzlabota sadarbība starp iestādēm, pilnveidota policijas loma, paplašināti rehabilitācijas pakalpojumi, kā arī ieviests jauns modelis bērnu aizsardzībai (“Bērna māja”). Tomēr pastāv vairāki būtiski izaicinājumi – speciālistu trūkums, nevienlīdzīga pakalpojumu pieejamība pašvaldībās, ilgtermiņa atbalsta nepietiekamība un grūtības palīdzēt gan pieaugušajiem cietušajiem, gan bērniem ar agresīvu uzvedību un atkarības lietošanas problēmām.
Lai nodrošinātu vajadzībās balstītu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar agresīvu uzvedību un atkarības lietošanas problēmām, ir jāveido jauns valsts finansēts sociālās rehabilitācijas pakalpojums tieši šai mērķa grupai, jo sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem, kas cietuši no vardarbības, nav šai grupai piemērots.
Turpmākajā politikā īpaša uzmanība jāvelta tam, lai stiprinātu profesionāļu kapacitāti, nodrošinātu vienlīdzīgu pakalpojumu pieejamību, veidotu uzticēšanos institūcijām un ieviestu strukturētu pieaugušo gadījumu koordināciju (MARAC), kā arī valsts finansētu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar agresīvu uzvedību un atkarības lietošanas problēmām.
Atsauces
Allažu bērnu un ģimenes atbalsta centrs (2026). Sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem ar uzvedības traucējumiem, kuri cietuši no vardarbības, “Foršā Māja”. Ilgstošās intervences apraksts. https://www.allazuatbalstacentrs.lv/formaforsamaja/.
Baltic Institute of Social Sciences [BISS] (2026). Pētījuma (Ex-ante) veikšana par vardarbības novēršanas sistēmu. Gala ziņojums. Izvērtējums par atbalsta sistēmu un atbalsta instrumentu pieejamību no vardarbības ģimenē cietušām un vardarbību veikušām personām. Pieejams: https://ppdb.mk.gov.lv/database/ex-ante-petijums-par-vardarbibas-noversanas-sistemu/
Bērnu aizsardzības centrs (03.02.2026.) Bērna atbalsta speciālista pakalpojums jeb BAS. Pieejams: https://www.lps.lv/uploads/docs_module/LPS_03_02_26.pdf.
Centrālā statistikas pārvalde[CSP] (2022). Vardarbības izplatība Latvijā. 2021. Pieejams: https://admin.stat.gov.lv/system/files/publication/2022-08/Nr_08_Vardarbibas_izplatiba_Latvija_2021_%2822_00%29_LV_EN.pdf.
EIGE (2024). Country profile for Latvia. Pieejams: https://eige.europa.eu/gender-based-violence/countries/latvia?language_content_entity=en
Projekts „Soli tuvāk: Kopienas vienotā atbilde uz vardarbības pret sievietēm gadījumiem” (2018). Noslēguma izvērtējums. Pieejams: https://www.lm.gov.lv/lv/media/2968/download?attachment.
Valsts policija (2025). Valsts policijas 2024. gada publiskā pārskata prezentācija. Pieejams: https://www.vp.gov.lv/lv/media/26091/download?attachment.
Valsts policija (2024). Valsts policijas gada pārskats 2023: Vardarbība ģimenē. Pieejams: https://www.vp.gov.lv/lv/jaunums/valsts-policijas-gada-parskats-2023-vardarbiba-gimene.
CITAS VĒSTKOPAS
