Iepazīstinām ar ESF+ projekta "Atbalsta instrumenti vardarbības ģimenē mazināšanai” aktualitātēm un drīzumā gaidāmajiem pasākumiem – metodiskajiem semināriem speciālistiem, pētījuma par vardarbības novēršanas sistēmu rezultātiem un jaunām terapijas metodēm.

Metodiskie semināri “Emocionālā vardarbība pieaugušo attiecībās ģimenē: no atpazīšanas līdz rīcībai”

Aicinām uz metodiskajiem semināriem speciālistus, kuri savā profesionālajā darbā saskaras ar ģimenēm un pieaugušo savstarpējām attiecībām, īpaši situācijās, kur pastāv vai var pastāvēt emocionāla vardarbība. Mērķa grupa ietver sociālos darbiniekus un sociālā darba un bāriņtiesu speciālistus, Valsts policijas darbiniekus un citus profesionāļus (piemēram, atbalsta personālu, krīzes centru darbiniekus u.c.), kuri iesaistīti darbā ar pieaugušajiem vardarbības vai ģimenes grūtību situācijās. Seminārs īpaši paredzēts tiem speciālistiem, kuri pieņem lēmumus vai iesaistās gadījumu izvērtēšanā, strādā tiešā kontaktā ar klientiem (konsultē, atbalsta, uzrauga), piedalās starpinstitucionālajā sadarbībā vai tās koordinēšanā.

Metodisko semināru mērķis: stiprināt sociālo darbinieku, bāriņtiesu, policijas un citu iesaistīto speciālistu vienotu izpratni par emocionālo vardarbību un vardarbīgu kontroli pieaugušo attiecībās ģimenē, kā arī pilnveidot praktiskās prasmes tās atpazīšanā, dokumentēšanā, gadījumu risināšanā starpinstitucionālās sadarbības ietvaros.

Semināru norises vietas un laiki (izvēlies vienu):

• 27. aprīlis – Vidzemē: Kosmosa izziņas centrs Cēsīs (Cīrulīšu iela 63)
• 5. maijs – Rīgā: Aston Hotel (Brīvības iela 48/50)
• 6. maijs – Kurzemē: Kuldīgas Mākslas nams (1905. gada iela 6)
• 13. maijs – Latgalē: Rēzeknes RTU akadēmija (Atbrīvošanas aleja 115)
• 14. maijs – Rīgā: Islande Hotel (Ķīpsalas iela 2)
• 27. maijs – Dobeles kultūras nams (Baznīcas iela 6)

PROGRAMMA

🟣 Emocionālā vardarbība vai ģimenes konflikts?

Mērķis: Veidot vienotu, starpinstitucionāli saskaņotu izpratni par emocionālo vardarbību un vardarbīgu kontroli pieaugušo attiecībās ģimenē, kā arī stiprināt spēju nošķirt to no ģimenes konflikta.

Praksē dažādu institūciju speciālistiem nereti ir atšķirīgs skatījums uz vienām un tām pašām situācijām – vienā gadījumā tās tiek klasificētas kā emocionāla vardarbība, citā – kā savstarpējs konflikts. Šādas atšķirības apgrūtina gan lēmumu pieņemšanu, gan starpinstitucionālo sadarbību. Tāpēc būtiski ir veidot nepārprotamu, kopīgu izpratni par emocionālās vardarbības pazīmēm, tostarp vardarbīgu kontroli.

Pievērsīsim uzmanību tam, kā emocionālā vardarbība var būt “neredzama” – īpaši situācijās, kur klients vēršas pēc palīdzības ar šķietami nesaistītām problēmām (piemēram, finanšu grūtībām, bērnu uzvedību, veselības jautājumiem), bet pamatā var būt vardarbīga attiecību dinamika.

Kā viens no skaidrojošajiem instrumentiem tiks izmantots varas un kontroles aplis, kas palīdz strukturēti ieraudzīt vardarbīgas kontroles pazīmes un nošķirt tās no savstarpēja konflikta. Pievērsīsim uzmanību arī aspektiem, kas praksē var novest pie emocionālās vardarbības nepamanīšanas, normalizēšanas vai attaisnošanas.

Vada: Madara Lapsa – sociālā darba praktiķe un pētniece, Centra MARTA vadītāja Liepājā, lektore vairākās Latvijas augstskolās un atkarību, vardarbības, dzimumu līdztiesības un dažādības eksperte.

🟣 Gadījuma analīze praksē: emocionālā vardarbība un starpinstitucionālā sadarbība

Mērķis: Stiprināt speciālistu prasmes emocionālās vardarbības gadījumu izvērtēšanā un risināšanā pieaugušo attiecībās starpinstitucionālas sadarbības ietvarā.

Šī metodiskā semināra daļa ir veltīta emocionālās vardarbības gadījumu praktiskai risināšanai, īpaši akcentējot starpinstitucionālās sadarbības mehānismus un lomu. Centrā būs konkrēts situācijas piemērs, kas soli pa solim tiks analizēts kopā ar dalībniekiem. Gadījuma analīzes gaitā pakāpeniski tiks atklātas jaunas detaļas, ļaujot izsekot, kā mainās situācijas izpratne un kā tiek pieņemti lēmumi dažādos posmos. Dalībnieki tiks aicināti analizēt situāciju no savas profesionālās kompetences un institucionālās perspektīvas, tādējādi izgaismojot gan atšķirīgās pieejas, gan sadarbības izaicinājumus. Īpaša uzmanība tiks pievērsta situācijām, kur vardarbība notiek pieaugušo attiecībās un ir emocionāla, līdz ar to grūtāk identificējama, pierādāma un bieži netiek uztverta kā pietiekams pamats intensīvākai iesaistei. Tiks aktualizēts arī jautājums par to, kādos gadījumos būtu pamatoti sasaukt STIS un kā tas varētu uzlabot situācijas risinājumu. Dalībniekiem būs iespēja: praktiski analizēt gadījumu un pieņemt lēmumus, atpazīt emocionālās vardarbības pazīmes, salīdzināt institūciju pieejas un sadarbību, trenēt sadarbību un STIS iesaisti, reflektēt par savu lomu un atbildību.

Vada: Irina Mazurika – supervizore un Latvijas Universitātes vieslektore sociālā darba programmā ar 14 gadu pieredzi sociālajā darbā un klientu konsultēšanā. Strādājusi Rīgas Sociālajā dienestā ar riska ģimenēm un biedrībā “Centrs Marta”, vadot pakalpojumus vardarbībā cietušajiem. Viņai ir plaša pieredze darbā ar ģimenēm, pusaudžiem, vardarbībā cietušām personām, cilvēku tirdzniecības upuriem un migrantiem, kā arī starpinstitucionālās sadarbības veidošanā un sociālo pakalpojumu attīstībā. Pēdējos 10 gadus vada praktiskas, interaktīvas mācības, fokusējoties uz reālu situāciju analīzi un refleksiju.

🟣 Saruna kā instruments: darbs ar emocionālo vardarbību pieaugušo attiecībās

Mērķis: Stiprināt speciālistu praktiskās prasmes darbā ar pieaugušajiem emocionālās vardarbības situācijās, izmantojot informētu, strukturētu un refleksiju veicinošu komunikāciju kā prevences un agrīnas intervences rīku.

Šī metodiskā semināra daļa tiks veltīta praktiskām pieejām, kā sociālie darbinieki un citi speciālisti var strādāt ar pieaugušajiem, kuri piedzīvo vai ir piedzīvojuši emocionālu vardarbību, kā arī tiem, kuru uzvedībā ir emocionālās vardarbības un vardarbīgas kontroles pazīmes. Uzsvars tiks likts uz profesionālu, informētu un mērķtiecīgu komunikāciju ar klientu ikdienas darbā, neuzņemoties terapeitisku lomu, bet vienlaikus izmantojot sarunas kā būtisku intervences un prevences instrumentu. Nodarbības pamatā būs vadītas sarunas elementi, kurus speciālisti var izmantot konsultēšanā un citās profesionālajās mijiedarbībās. Tiks aplūkots, kā ievadīt sarunu par sensitīvām tēmām, rosināt klienta refleksiju par attiecību dinamiku, palīdzēt atpazīt vardarbīgas kontroles pazīmes, motivēt klientu uz atbalsta meklēšanu uzvedības un attieksmju maiņai. Papildus tiks apskatīta attiecību dinamika ģimenē, īpaši pāru attiecībās, kas palīdz speciālistam labāk izprast klienta situāciju, reakcijas un iespējamās rīcības stratēģijas.

Vada: Elīna Rotbaha-Zaremba – sertificēta klīniskā un veselības psiholoģe, KBT psihoterapijas speciāliste ar ilggadēju pieredzi darbā jauniešiem un viņu ģimenēm. Vadījusi līdzatkarīgo atbalsta grupas, psihoizglītojošas nodarbības vecākiem, sniedzot dziļāku izpratni par cilvēka uzvedību, attiecību dinamiku un pārmaiņu procesiem. Ilgstošais darbs ar pieaugušajiem un viņu ģimenēm devis pieredzi, kā motivēt cilvēku pārmaiņām un aktīvi iesaistīt paša dzīves pārmaiņu ieviešanā.

Krišjānis Zaremba – klīniskais psihologs un kognitīvi biheiviorālās terapijas speciālists, kurš specializējas veselības psiholoģijā un darbā ar atkarību problemātiku. Viņa profesionālā pieredze ietver darbu gan ar individuāliem klientiem, gan ar grupām, pielāgojot terapijas procesu katra klienta vajadzībām. Savā profesionālajā darbībā Krišjānis apvieno zinātniski pamatotu pieeju ar praktisku pieredzi, īpašu uzmanību pievēršot psiholoģiskās vides, attiecību un sociālo faktoru ietekmei uz cilvēka uzvedību un izvēlēm. Viņš uzsver empātijas, uzticēšanās un strukturēta terapijas procesa nozīmi ilgtspējīgu pārmaiņu veicināšanā. Lekcijās Krišjānis Zaremba piedāvā strukturētu un pieredzē balstītu skatījumu uz cilvēka uzvedību, domāšanas modeļiem un pārmaiņu procesu, sniedzot klausītājiem praktiskus instrumentus personīgajai un profesionālajai izaugsmei.

🟣 No izpratnes uz rīcību: dienas kopsavilkums un refleksija

Mērķis: Veicināt apgūto zināšanu integrāciju un praktisku pielietojumu, stiprinot metodisko semināru dalībnieku pārliecību un gatavību rīkoties emocionālās vardarbības gadījumos pieaugušo attiecībās.

Dienas gaitā aplūkotās tēmas – emocionālās vardarbības atpazīšana, vardarbīga kontrole, gadījumu risināšana, starpinstitucionālā sadarbība, kā arī praktiskas komunikācijas pieejas – tiks apkopotas vienotā skatījumā, akcentējot to pielietojumu ikdienas profesionālajā darbā.

Vada: Irina Mazurika – supervizore un Latvijas Universitātes vieslektore sociālā darba programmā

​​Metodisko semināru programma lejupielādei: Metodiskie_seminari_2026.pdf ​​

Dalība ir bez maksas, vietu skaits ierobežots. Par dalību seminārā saņemsiet apliecinājumu. Lai nodrošinātu optimālu dalībnieku pārstāvniecību no dažādām iestādēm/organizācijām, paturam iespēju apstiprināt/neapstiprināt pieteikumu vai pielāgot dalībnieku skaitu no vienas darbavietas. Dalības apstiprinājumu saņemsiet ne vēlāk kā 2 nedēļas pirms semināra.

Pētījums (Ex-ante) par vardarbības novēršanas sistēmu – REZULTĀTU prezentācija un diskusija

2025.–2026. gadā tika veikts Ex‑ante pētījums par aizsardzības, atbalsta sistēmas un atbalsta instrumentu pieejamību no vardarbības ģimenē cietušām un vardarbību veikušām personām.

Pētījuma, ko veicis nodibinājums “Baltic Institute of Social Sciences”, mērķis bija iegūt kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju, kas raksturo atbalsta sistēmu un atbalsta instrumentu pieejamību no vardarbības ģimenē cietušām un vardarbību veikušām personām, kā arī institūciju, t.sk. nevalstisko organizāciju, sadarbību darbā ar vardarbībā cietušām personām un vardarbību veikušām personām, pieejamos atbalsta instrumentus, speciālistu kompetenci un profesionālās pilnveides vajadzības.

Pētījuma rezultāti atklāj vairākus būtiskus institucionālos un profesionālos izaicinājumus, tai skaitā:

• zemu sabiedrības uzticēšanos policijai, sociālajiem dienestiem un bāriņtiesām;
• atbalsta pakalpojumu nevienlīdzīgu pieejamību dažādās pašvaldībās;
• sadarbības trūkumus starp iesaistītajām iestādēm, īpaši vardarbībā cietušu pilngadīgu personu gadījumos;
• cilvēkresursu un speciālistu kapacitātes problēmas visās iesaistītajās sistēmās;
• ilgtermiņa atbalsta trūkumu pēc rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas vardarbībā cietušām un vardarbību veikušām personām;
• nepieciešamību pilnveidot starpinstitucionālās sadarbības modeļus (t. sk., ieviešot jaunu modeli, piemēram, MARAC).

Lai iepazītos ar būtiskākajiem pētījuma rezultātiem un secinājumiem, kā arī pārrunātu tos iesaistīto institūciju starpā, iezīmētu kopīgu izpratni par prioritāriem rīcības virzieniem un veicinātu pētījuma rezultātu izmantošanu praktiskā darbā, aicinām uz pētījuma prezentāciju un diskusiju pirmdien, 20. aprīlī plkst. 13.00–14.45

Pētījuma rezultātus prezentēs: Baltic Institute of Social Sciences pētniece Inese Šūpule, Dr.sc.soc.

Diskusijā piedalīsies: Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Ilze Kurme, Valsts policijas Prevencijas vadības biroja priekšniece Tatjana Caune, Liepājas bārtiņtiesas vadītāja Taiga Ziemele, Siguldas sociālā dienesta vadītāja Kristīne Freiberga.

Diskusiju moderēs: Zane Linde-Ozola, sociālantropoloģe un Latvijas Universitātes docente, kuras akadēmiskā un pētnieciskā darbība aptver vardarbības ģimenē cēloņus, dinamiku, prevenci un institucionālās sadarbības mehānismus, tostarp sociālo dienestu, policijas, bāriņtiesu un NVO mijiedarbību.

Pēc prezentācijas pētījums tiks publicēts pētījumu un publikāciju datu bāzē un projekta tīmekļvietnē un sociālajos medijos.

Jaunas terapijas metodes: traumu fokusēta kognitīvi biheiviorālā terapija

SIA “Bērnu un pusaudžu resursu centrs” (PRC) piedāvā Latvijas psihologiem un mākslas terapeitiem bezmaksas iespēju apgūt starptautiski atzītu un pierādījumos balstītu metodi – traumu fokusētu kognitīvi biheiviorālo terapiju (TF-KBT). Šī metode ir viena no efektīvākajām darbā ar bērniem un pusaudžiem, kas piedzīvojuši traumatiskus notikumus.

Lai iepazīstinātu ar pakalpojuma būtību un plānotajām apmācībām, mēs aicinām speciālistus un organizācijas piedalīties kādā no informatīvajiem tiešsaistes semināriem.

Seminārus vadīs Austra Straume, PRC klīniskais un veselības psihologs, projektu vadītāja.

Seminārā tiks runāts:

• Kas ir TF-KBT metode un kāpēc tā ir efektīva darbam ar bērniem?
• Kādi ir kritēriji, lai speciālists varētu pieteikties bezmaksas apmācībām?
• Kā noritēs apmācību cikls un apliecību izsniegšana?

Būs iespēja uzdot jautājumus.

Informatīvo semināru datumi (izvēlies vienu): 8. aprīlis, 10. aprīlis, 15.aprīlis plkst. 10.00

Pieslēgšanās saite tiks nosūtīta pirms semināra sākuma. Būsim pateicīgi, ja dalīsieties ar šo informāciju saviem kolēģiem – psihologiem un mākslas terapeitiem, jo šī ir unikāla iespēja apgūt pierādījumos balstītu metodi!

Jaunas terapijas metodes: multidimensionālā ģimenes terapija

SOS bērnu ciemati uzsāk ieviest Latvijā jaunu un efektīvu atbalstu ģimenēm, kurās aug pusaudži ar sarežģītu uzvedību un atkarību riskiem – multidimensionālo ģimenes terapiju.

Speciālisti ar šīs terapijas metodes palīdzību nākotnē varēs veiksmīgāk risināt jauniešu uzvedības, atkarību un ģimenes attiecību problēmas. “Bieži vien uzvedības problēmas bērniem un jauniešiem ir cieši saistītas ar ģimenes attiecībām, kā arī sociālajām vidēm, kurās viņi uzturas – draugiem, skolu, kā arī citiem faktoriem. Multidimensionālā ģimenes terapija ļauj uz jaunieša situāciju paskatīties kompleksi un palīdz ģimenei kopumā mainīt uzvedības modeļus un stiprināt savstarpējās attiecības,” norāda projekta vadītāja, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas ģimeņu stiprināšanas jomas direktore Agnese Igaune.

Projekts, kas ilgs gandrīz trīs gadus, tiks īstenots Rīgā, Kurzemē un Vidzemē. Tā laikā paredzēts izveidot un apmācīt trīs terapijas speciālistu komandas, kas sniegs palīdzību un konsultācijas ģimenēm ar bērniem. Vienai ģimenei terapija būs pieejama vidēji no trim līdz septiņiem mēnešiem, sesijās piedaloties vienu vai divas reizes nedēļā.

Multidimensionālās ģimenes terapijas pieeja balstās uz principu, ka jaunieša uzvedību ietekmē vairāki savstarpēji saistīti faktori – ģimene, vienaudži, skola, sociālā vide un individuālie psiholoģiskie aspekti. Tādēļ terapijas darbs norisinās vairākos līmeņos: ar jaunieti, attīstot emocionālās regulācijas un problēmu risināšanas prasmes, ar vecākiem, stiprinot audzināšanas prasmes un spēju noteikt robežas, ar ģimeni kopumā, uzlabojot komunikāciju un uzticēšanos, kā arī ar sociālo vidi, tostarp vienaudžiem, skolām un citām institūcijām. Darbs ar jaunieti terapijas ietvaros notiek gan mājas vidē, gan ārpus tās.

Sekojiet jaunumiem SOS bērnu ciematu mājaslapā un sociālajos medijos.

Citas vēstkopas: