|
Projekta mērķis: izstrādāt un ieviest atbalsta instrumentus ģimenes funkcionalitātes stiprināšanai, lai novērstu un mazinātu vardarbību pret bērniem un vardarbību ģimenē, aptverot gan vardarbības gadījumus pret bērniem ģimenē un ārpusģimenes aprūpē, gan vardarbības gadījumus ģimenē pret pilngadīgām personām, t.sk. vardarbību pret partneri un vardarbību pret senioriem, kā arī īstenot izglītošanas un informēšanas pasākumus speciālistiem un sabiedrībai.
Tēvu dienā – par izvēli darīt citādi Tēvu dienā mēs bieži runājam par to, ko tēvi dod saviem bērniem, – laiku, rūpes, drošību, zināšanas un piemēru. Taču reizēm vissvarīgāk ir nenodot tālāk sāpes, ko pats reiz esi saņēmis. Tāpēc, gaidot Tēvu dienu 13. septembrī, dodam vārdu trim vīriešiem, kuri bērnībā ir piedzīvojuši vardarbību no saviem vecākiem, bet pieaugot un kļūstot par tēviem, izvēlējušies to neturpināt. Tie ir stāsti nevis par perfektiem tēviem, bet par spēju atpazīt savas pieredzes...
Nosaukt vardarbību vārdā: kā mediju valoda veido sabiedrības izpratni Žurnālistikas pieeja, rakstot par vardarbību Iepriekšējā vēstkopā skaidrojām, kā vārdu izvēle medijos ietekmē vardarbības uztveri un kāpēc ir svarīgi vardarbību nosaukt īstajos vārdos. Šoreiz uzmanības centrā ir nevis tas, kā rakstām par vardarbību, bet kā sarunājamies ar cilvēkiem, kuri to piedzīvojuši, un kā traumas izpratnē balstīta pieeja palīdz veidot drošu un ētisku žurnālistikas praksi. Sociālo zinātņu maģistres...
Nosaukt vardarbību vārdā: kā mediju valoda veido sabiedrības izpratni "Vardarbīgs strīds", "ģimenes drāma", "greizsirdības traģēdija", "pacēla roku. Šādi formulējumi Latvijas mediju ziņās par vardarbīgiem notikumiem joprojām sastopami biežāk nekā precīzi apzīmējumi – fiziska vardarbība, seksuāla vardarbība, vardarbīgā kontrole vai vajāšana. Varētu šķist, ka sensacionalizējoša valoda ir tikai līdzeklis lasītāja uzmanības piesaistīšanai, taču lietotie formulējumi ietekmē to, kā sabiedrība...