Draudzība vai ievilināšana? Vebinārs speciālistiem 19. februārī


DRAUDZĪBA vai IEVILINĀŠANA?

Bērniem un jauniešiem attiecības ar pieaugušajiem bieži nozīmē uzticēšanos, drošību un atbalstu. Taču diemžēl ir situācijas, kurās šī uzticēšanās tiek izmantota ļaunprātīgi – arvien biežāk izskan ziņas par gadījumiem gan Latvijā, gan pasaulē, kuros ievilināšana ir notikusi. Ievilināšana ir manipulējošs process, kas nereti sākas ar šķietami nevainīgu uzmanību, draudzību vai atbalstu, bet var pāraugt vardarbībā (tai skaitā - seksuālā izmantošanā).

Šī gada februāri oficiāli apstiprinātais termins “ievilināšana” ir nozīmīgs solis, lai mēs kā sabiedrība spētu precīzāk nosaukt un atpazīt šo vardarbības veidu. Tomēr ar termina esamību vien nepietiek – bērnus un jauniešus visefektīvāk var pasargāt pieaugušo zināšanas, izpratne un spēja par šiem jautājumiem runāt. Tieši pieaugušie var iedot bērniem valodu, ar kuru izstāstīt piedzīvoto, radīt drošības sajūtu runāt un stiprināt pārliecību, ka bērns nav vainīgs, ja pret viņu tiek vērsta vardarbība. Tā vienmēr ir pieaugušā atbildība.

Seminārs “Draudzība vai ievilināšana?” palīdzēs labāk izprast šo vardarbības veidu, tās cēloņus, riskus un sekas, kā arī sniegs praktiskus instrumentus, kā runāt ar bērniem un jauniešiem un kā droši reaģēt situācijās, kas rada bažas.

IEVILINĀŠANA - ilgstošs, mērķtiecīgs un manipulatīvs process klātienē vai tiešsaistē, kurā ievilinātājs pakāpeniski izveido ar personu (visbiežāk – bērnu vai jaunieti) emocionālu saikni un panāk uzticēšanos ļaunprātīgu mērķu sasniegšanai, tai skaitā seksuālai izmantošanai.

Seminārā pievērsīsimies:

  • Kas ir ievilināšana un kā tā izpaužas klātienē un digitālajā vidē;
  • Kādi individuālie un vides faktori veicina ievilināšanu un palielina risku bērniem un jauniešiem;
  • Kā atpazīt brīdinājuma pazīmes un iespējamās sekas bērna labbūtībai un attīstībai;
  • Kā uzsākt sarunu ar bērnu vai jaunieti un kā droši reaģēt uz aizdomām par ievilināšanu;
  • Kā rīkoties, ja tiek pārkāptas profesionālās robežas, un kur meklēt padomu, atbalstu un palīdzību.

Mācības vadīs: Madara Mazjāne, Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta Projekta “Atbalsta instrumenti vardarbības ģimenē mazināšanai” vecākā eksperte

Laiks: Ceturtdien, 2026. gada 19. februārī, plkst. 14.30–16.00

Vieta: MS Teams platforma

Ja saredzat, ka šī informācija varētu būt aktuāla arī Jūsu kolēģiem, lūgums to pārsūtīt tālāk.

ESF+ projekts Nr. 4.3.6.4/1/24/I/001 "Atbalsta instrumenti vardarbības ģimenē mazināšanai"

Skolas iela 28, Rīga, LV-1331
​Atrakstīties no jaunumu saņemšanas

Projekts Atbalsta instrumenti vardarbības ģimenē mazināšana

Projekta mērķis: izstrādāt un ieviest atbalsta instrumentus ģimenes funkcionalitātes stiprināšanai, lai novērstu un mazinātu vardarbību pret bērniem un vardarbību ģimenē, aptverot gan vardarbības gadījumus pret bērniem ģimenē un ārpusģimenes aprūpē, gan vardarbības gadījumus ģimenē pret pilngadīgām personām, t.sk. vardarbību pret partneri un vardarbību pret senioriem, kā arī īstenot izglītošanas un informēšanas pasākumus speciālistiem un sabiedrībai.

Read more from Projekts Atbalsta instrumenti vardarbības ģimenē mazināšana

TēvA dienā – par izvēli darīt citādi Tēva dienā mēs bieži runājam par to, ko tēvi dod saviem bērniem, – laiku, rūpes, drošību, zināšanas un piemēru. Taču reizēm vissvarīgāk ir nenodot tālāk sāpes, ko pats reiz esi saņēmis. Tāpēc, gaidot Tēva dienu 13. septembrī, dodam vārdu trim vīriešiem, kuri bērnībā ir piedzīvojuši vardarbību no saviem vecākiem, bet pieaugot un kļūstot par tēviem, izvēlējušies to neturpināt. Tie ir stāsti nevis par perfektiem tēviem, bet par spēju atpazīt savas pieredzes...

Nosaukt vardarbību vārdā: kā mediju valoda veido sabiedrības izpratni Žurnālistikas pieeja, rakstot par vardarbību Iepriekšējā vēstkopā skaidrojām, kā vārdu izvēle medijos ietekmē vardarbības uztveri un kāpēc ir svarīgi vardarbību nosaukt īstajos vārdos. Šoreiz uzmanības centrā ir nevis tas, kā rakstām par vardarbību, bet kā sarunājamies ar cilvēkiem, kuri to piedzīvojuši, un kā traumas izpratnē balstīta pieeja palīdz veidot drošu un ētisku žurnālistikas praksi. Sociālo zinātņu maģistres...

Nosaukt vardarbību vārdā: kā mediju valoda veido sabiedrības izpratni "Vardarbīgs strīds", "ģimenes drāma", "greizsirdības traģēdija", "pacēla roku. Šādi formulējumi Latvijas mediju ziņās par vardarbīgiem notikumiem joprojām sastopami biežāk nekā precīzi apzīmējumi – fiziska vardarbība, seksuāla vardarbība, vardarbīgā kontrole vai vajāšana. Varētu šķist, ka sensacionalizējoša valoda ir tikai līdzeklis lasītāja uzmanības piesaistīšanai, taču lietotie formulējumi ietekmē to, kā sabiedrība...